Apvidus rallijs – reids (Cross Country) līdzinās rallijam. Reidu līdzīgi kā ralliju raksturo ātrumposmi un pārbraucieni ar laika kontroli, taču distance tiek izvēlēta 4x4 mašīnām atbilstoša, un nereti ceļa kā tāda nemaz nav. Tomēr atšķirību starp klasisko ralliju un apvidus jeb cross country rallijreidu ir daudz. Tās attiecas gan uz sacensību tehniku, gan distanci, gan dalībniekiem. Rallijreidos ar atsevišķu ieskaiti, bet kopējā trasē sacenšas arī motociklisti un sportam pārbūvēti kravas automobiļi. Rallijreidi ir daudz garāki nekā ralliji un no dalībniekiem un sacīkšu tehnikas prasa krietni lielāku izturību. Taču galvenā atšķirība ir noslēpumā tītā distance, ieskaitot ātrumposmus. Rallijā sportisti vispirms iepazīstas ar ātrumposmiem – pieraksta stenogrammas, tad, tās izbraucot, pārbauda veikto darbu un uz sacīkstēm dodas, zinot, kas viņus tur sagaidīs. Turpretim rallijreidi ir kā lielais nezināmais. Dalībniekiem tiek izsniegta tikai distances leģenda ar svarīgo orientieru apzīmējumiem un attālumiem, bet trasi viņi ierauga tikai sacensību laikā. Pat īso „bahu” ātrumposmi bieži ir garāki par 100 kilometriem, bet lielajos rallijreidos ātrumposmu garums sasniedz 400 un pat 600 kilometrus, kas jānobrauc maksimāli ātri, turklāt neaizmirsīsim, ka vienlaikus jāspēj pēc leģendas atrast arī pareizo maršrutu.

Rallijreidi tiek grupēti pēc to sarežģītības pakāpes un distances garuma. Vieglākos reidus sauc par „bahām” (piemēram, Baja Espana), tie ilgst tikai dažas dienas, un distances garums nepārsniedz 1200 kilometrus. Krietni grūtāki ir cross country ralliji-maratoni, kur startu un finišu parasti šķir vismaz trīs četri tūkstoši kilometru, turklāt apvidus ir daudz pirmatnīgāks. Taču vislielākais pārbaudījums gan sportistiem, gan tehnikai ir supermaratoni, kur speciālo ātrumposmu kopējam garumam jābūt vismaz 4000 km. Dakaras reida rekords ir 12 500 kilometru.

Apvidus rallijreidi ir īpaši populāri Eiropas dienvidos, Ziemeļāfrikā, Āzijas valstīs un pat Dienvidamerikā. Visvairāk ar rallijreidiem aizraujas Francijā, Itālijā, Spānijā, Portugālē, arvien lielāku popularitāti šis sports gūst Britu salās, Vācijā, Beļģijā, Austrumeiropas valstīs, tostarp Latvijā un arī Krievijā.

Bez PK jau vairākus gadus notiek arī Eiropas sacensību sērija FIA International Cup for Cross Country Bajas, turklāt lielākajā daļā valstu tiek rīkoti nacionālie čempionāti rallijreidā – arī Latvijā.

Saskaņā ar FIA tehniskajiem noteikumiem starptautiskajos rallijreidos ir tikai divas vieglo automobiļu klases – T1 un T2 grupa -, taču nacionālajos čempionātos sporta federācijas bieži pieļauj izņēmumus. Tā, piemēram, Latvijas čempionāta sacensībās ir atļauts piedalīties arī ar N, N1 un R1 grupu tehniskajiem noteikumiem atbilstošiem automobiļiem. Lai veicinātu rallijreidu popularitāti un piesaistītu jaunus dalībniekus, Latvijas čempionāta ietvaros tiek izcīnīts Amatieru kauss, kur atļauts startēt ikvienam apvidus autobraukšanas interesentam ar standarta apvidus automobili. 
Latvijā ir arī savs apvidus rallija – reida prototips „OSCar”, kurš būvēts Ogres Servisa Centrā Andra Dambja vadībā un ar kuru ir gūti nozīmīgi panākumi starptautiskajās sacensībās. Šo prototipu sniegums sacensībās ir izraisījis speciālistu un sportistu interesi tālu aiz mūsu valsts robežām.

Kā kļūt par čempionu?

Rallijreidā iespējams izcīnīt Latvijas čempiona titulu ne tikai klases ietvaros – arī absolūtajā vērtējumā. Punktu skaitīšanas sistēma: 10-8-6-5-4-3-2-1. Ekipāžas pilotam un stūrmanim ieskaite notiek atsevišķi, līdz ar to iespējama situācija, ka sezonas beigās ekipāžas sportisti iegūst atšķirīgu vietu kopvērtējumā.

Klasē punktu skaitīšanas sistēma ir tāda pati, taču punktu piešķiršana ir atkarīga no klases dalībnieku skaita. Ja klasē uz starta stājušās mazāk nekā piecas ekipāžas, čempionāta posmā šai klasei punktus nepiešķir. Turklāt, lai klases uzvarētājs tiktu atzīts par Latvijas čempionu, posmi, kuros dalībnieku skaitam jāpārsniedz četras ekipāžas, nedrīkst būt mazāk par četriem. Pieņemot, ka dalībnieku skaits atbilst minimālajām prasībām, ekipāžai vienalga jārūpējas par finiša sasniegšanu, jo punktus saņem tikai tās vienības, kas sasniedz oficiālo rallijreida finišu.
Iespējams gūt arī vairāk punktu nekā piedāvā minētā punktu skaitīšanas tabula: ja rallijreida sacensībās ātrumposma kopgarums ir 150 līdz 300 km, ieskaites punktiem pielieto koeficientu 1,5. Ja ātrumposmu kopgarums ir virs 300 km, ieskaites punktiem pielieto koeficientu 2.